sentimentālisms?

...kas tas par zvēru? Pēdējā laika ir diezgan vienmuļa ikdiena un tā ir kā sēkla jaunām pārdomām, piemēram, kas ir sīkas lietiņas bet mīļas un labas tev tikai personīgi. Reizēm tās pat nav fiziski aptaustāmas. Manā gadījumā es pēdējā laikā aizdomājos par veciem laikiem, paliek ap sirdi skumji, bet tai pašā laikā seju neapzināti rotā viegls smaids. Atceros kā laukos spēlēju paslēpes ar vecvecmāmiņu kuru kopš saku runāt iesaucu par Ummīti. Es biju oriģināls bērns es savu vecvecmaminu nesaucu par omi vai omīti, bet gan par Ummīti, bet savu vecmāmiņu saucu vēljoprojām par Meni. Visas omes un omītes var iet ieskrieties :D . Ar Ummīti man bija daudz foršu mirkļu, viņš man mācīja vāciski dziedāt un runāt, rakstīt, jokojām manu mammu, vedām Džeinu pastaigāt. Atceros kā vienreiz mēs nesām miskasti ārā, un aizmirsām atslēgas paņemt. Netikām vairs dzīvoklī atpakaļ, tā nu mēs izlēmām iet pie manas mammas uz darbu Akadēmiskajā bibliotēkā un viņai paprasīt atslēgu. Smieklīgs skats, ka pa Lielvārdes ielas krustojumu iet pāri mazs zēns šortos, krekliņā ar čībām un blakus večiņa ar priekšautu džemeperi, miskasti tukšo pie rokas, svārkiem un arī čībām. Laikam tādēļ mūs palaida pāri sarkanajai gaismai.



Varbūt tieši šo tik jauko notikumu dēļ nespēju noturēt asaru straumi kad pateicu atā, savai vecvecmāmiņai 2007. gadā. Viņa zināja daudz jo nodzīvoja gandrīz 100 gadu un bija labākā veselībā nekā tie kuriem bija tikai 65.

eh
ene mene
ene bene sikel sā.

Es biju vien no tiem bērniem kas negāja bērnudārzā jo mani uzaudzināja, ummītis ar meni, lauku pļavas, bites kodumi, kūts smarža, Purvciema pagalma dzīve, kartupeļu lauki, vectēva klēpis šoferā vietā viņa 405 Peugeot, kļavas lapas, upes saulriets un ābeļu galotnes.

Atceros kā no pussakaltušajām pupiņu stīgām veidoju mašinas formu kurā sēdos iekšā un iztēlojos ka braucu. Savu pirmo mazo krēsliņu es uztaisīju, kad man vel bija piena zobi. Man pietrūkst brīvo dienu kad cēlos ap 11:00 ārā smaržoja gaiss un dzēru tēju no krūzītes ar lācīti virsū. Kā "palīdzēju" vectēvam labot automašīnu kamēr skanēja kkādi šlāgeri, ar to ir izskaidrojama mana patika pret tiem, tie atgādina siltas bērnu dienas. Kā zagos kaimiņu dārzā un plūcu vārpas un visādus graudus sabēru tos bļodiņā ar ūdeni un tā bija MANA zupa. Protams es viņu neēdu. Savādi ka ap šo notikumu laiku daļa no maniem draugiem iespējams nebija piedzimuši vai bija, bet vēl īkšķi sūkāja. :D Tas dod tādu sajūtu, ka esi no kādas citas pasaules, no vecas pasaules, par kuru zini tikai tu pats, un saprast varēs tikai tas kurš manā vecumā. Lai gan biju "brīvs" jaundzimušais 90tajos bija ļoti labi jūtama, kā es to saucu, Padomju Romance, atbalsis par laikmetu kuru cerams nekad nepiedzīvošu.


Ah... kariņu spēlēšana kā vairums bērniem man neizpalika.

Nak vēlāks laiks, un es sāku iet dejošanā Zelta Sietiņā. Tur savas mazotnes atmiņas arī slēpjās. Ar Tomu bijām labākie draugi un "ātrum policisti". Atceros Aivis bija neciešams. :D un ak jel... es patiku kādām trim meitenēm no dejošanas, smieklīgi. Protams viņas mani bakstīja un knieba, bet pa reizei kad "mammas" palūdza iedeva kādu buču arī. :D

Atceros ka ar savu Meni vnm bijām visagrāk uz mēģi, tapēc laikam arī šobaltdien nāku stundu agrāk. :D



Un TAD nopirka pirmo datoru un ātri vien ap 11 gadu vecumu es atklāju movie maker :D ar to arī sākās manas filmu taisīšanas mānija. Sākuma es uz molberta kadru pa kadram ar pelīti zīmēju dažādas animācijas un liku mūziku klāt, eh.. kaut tas filmas nebūtu izdzēsušās :(

Lai nu kā, nu es zinu, kas man pietrūkst, un nu es zinu kas viars nekad nebūs, bet labāk nedrīkst skatīties atpakaļ, jāskatās uz priekšu un uz tiem kas apkārt un jādara kas tāds lai vel pēc 18. gadiem tas pietrūktu tā pat kā tagad bērnība.

Brīvlaika kopsavilkuma video. ILGIGAIDĪTAIS. Dejošanas mēģinājums, tikšanas ar Salliju un Justīni, randiņš ar Laini, ciemošanās pie Rūtas, beidzot aizbraucu pie Reiņa un visbeidzot Poguļa dz.d. :)

THIS WEEK I'M LIVING BY THE CREED!
šonedēļ un iespējams, nākamo brīvajā laikā, es spēlēju Assassins Creed II, dejoju un mācos. Tāpēc nebūs īpaši laika emuāra papildināšanai. Ineteresenti, pavaicājiet, kas pazīst Ronam un Nikam cik tā spēlē ir aizraujoša un jūs sapratīsiet. :D

Mazliet par galveno spēles sižetu. Kopumā norit cīņa starp Templiešu Ordeni un Hashshashinu [tieši no šī Persiešu izcelsmes vārda tiek uzskatīts ka cēlies ir mūsdienu Angļu valodas vārds "Assassin" būtībā tas nozīme, slepkava uz pasūtījumu. Dens Brauns savā romāna Enģeli un Demoni arī to ir izmantojis ieviešot vārdu Hassassin] klanu. Pēc Vēstures abas šīs frakcijas ir pastāvējušas. Drošivien visi ir dzirdejuši par svēto grālu un to kā Templiešu Ordeni glabājis tā noslēpumu, pastāv mīti, ka mūsdienu brīvmūrnieki Masoni ir cēlušies no Templiešu ordeņa. Kapēc tieši Tempļa, jo tie ir Zālamana tempļa bruņinieki/muki, kur pieņemts, ka ir atrastas bagātības - grāls. Šo ordeni dibināja katoļu baznīca 1129. gadā. Pazīstamākais simbols, divi jātnieki uz viena zirga, kā redzams attēlā stūrī. Islāmu radikāļu klans tika dibināts ap to pašu laiku, to vadīja Hassans i-Sabahs viņš pārliecināja pievienoties savam klanam sniedzot tiem narkotiskas vielas, visbiežāk no tautās sauktās "zāles" lapiņām veidota maisījuma. Jaunajiem klana locekļiem lika dzīvot Alamutas cietokšņa dārzā šā maisījuma iedarbība, liekot noticēt ka vini i paradīzē ļaujoties dažādām miesiskam baudām, bija savervētas arī jaunavas ar ko viņi tad tia dārzā "papardes ziedu meklēja" Pēc tam viņiem pārstāja dot maisījumu un nelaida vairs saucamajā "paradīzē" atpakaļ un vienīgais veidz kā tur tikt atpakaļ bija nogalinot kādu. Šādi spēlejoties ar vājajiem prātiem, slepkavas gāja un nogalināja politiski nozīmīgas tā laika personas pēc tam ļaujiet sevi vienkārši nogalināt, acīmredzot viņi gribejā nokļūt atpakaļ paradīzē. Alamutas cietoksni un zāles maisījumu Marko Polo piemin savos ceļojumu pierakstos. Pēc vēstures ABAS šīs frakcijas tiek pilnībā iznīcinātas, Slepkavu klanu iznīcina Mongoļi, un Templiešu ordeni, apcietina un noslaktē Francijas karalis.


Protams neviens spēļu producentiem nav aizliedzis manipulēt ar šīm lietām un padarīt to par Dena Brauna sazvērestības cienīga romāna sižetu.

Spēles ideja ir viena un vienīga, tās veids arī, otras tādas vai līdzīgs nav.



















SNEAKPEAK


CINEMATIC TRAILER



GAMEPLAY TRAILER



Spēle savā būtībā ir trešās personas piedzīvjumu spēle, bet tai līdzi seko arī izglītojoši elemetni, kā iespēja virtuālajā pasaulē apciemot Itālijas atpazīstamākās pilsētas un un celtnes, un iegūt detalizētu informāciju par tām. Sastapt vēsturiskas personas, kā Leonardo Da Vinci, Makjiveli, Lorenzo de Mediči, Kristīni Vespuči, Rodrigo Bordžiju u.c. Un tas ir tikai mazākais no pašas spēles, spēle aizrauj ar sižetu, atmosfēru un oriģinālmūziku no Džespera Kida. Mūzikas piemers:

Tie kuri vēlas iepazīt vēsturi citā, interesantākā veidā, baudīt Venēcijas karnevālus, Renesanses tērpus un "kortezāņu" viesmīlību bordeļos :D , lūdzu. Assassins Creed jūs gaida. Tikai neaizmirstiet izspēlēt pirmo daļu, par trešo krusta karu Sīrijā, iespēja iepazīt Jeruzālemi, Akri un Damasku. Šīs trīs pilsētas ir labi zināmas ar tā laika rakstūrīgām lietām. Piemēram, Damaskas tērauds, Multikulturālā pilsēta Jeruzālema, un svarīgākā ostas pilsēta kas piederēja karalim Ričardam "Lauvas Sirdim" Akre - [kuru jums ari būs iespēja satikt] trešā krusta gājiena laikā.

Brīvlaiks

JAUNS RAKSTS BŪS PĒC PAVASARA BRĪVDIENĀM
brīvdienas nav domātas sēdēšanai pie datora